Franz Eiffe
Eurofound, pētnieksKonferencē uzstāsies sadaļā "Kā mēs esam mainījušies Covid-19 laikā" ar lekciju "Pielāgošanās jaunajiem apstākļiem: kā Covid-19 mainījusi darbavietas Eiropā"
Ivars Vanadziņš
Rīgas Stradiņa universitāte, Docētājs, Aroda un vides medicīnas katedra, Direktors, Darba drošības un vides veselības institūtsValsts pētījumu programmas projekta #dzivearCOVID19 rezultāti ietvaros tika pētīta gan darba devēju un darba aizsardzības speciālistu, gan nodarbināto pieredze pirmo divu pandēmijas viļņu laikā – sākot no uzņēmumos veiktajiem pasākumiem līdz pieredzei, pārejot uz darbu attālinātā režīmā. Projekta rezultāti ļauj identificēt būtiskākās problēmas un iezīmēt risinājums tam, kā uzņēmumos “sadzīvot” ar COVID-19. Prezentācijā iezīmēsim būtiskākos un vienkārši veicamos preventīvos pasākumus SARS-CoV-2 risku samazināšanai.
Sandra Zariņa
Valsts darba inspekcija, Darba aizsardzības nodaļas vadītājaKonferencē uzstāsies sadaļā Kā mēs esam mainījušies Covid-19 laikā? ar lekciju "Psihoemocionālo riska faktoru ietekme attālinātā darba apstākļos un to radītās sekas"
Marika Avota
RP SIA “Rīgas satiksme”, Personāla pārvaldības daļas vadītājaPrezentācijā pastāstīsim par mūsu izaicinājumiem, kā ar tiem tikām galā un iepazīstināsim ar mūsu datiem.
Aivars Zambars-Lūsis
A/S “Latvenergo”, Darba aizsardzības un kvalitātes vadības daļas vadītājsAS “Latvenergo ” izaicinājumi, nodrošinot darbības nepārtrauktību pandēmijas apstākļos – drošas un veselīgas darba vides nodrošināšana darbiniekiem un sadarbība ar darbuzņēmējiem. Uzņēmuma iniciatīva iesaistoties Covid-19 pandēmijas izplatības mazināšanas pasākumos.
Marija Slaidiņa
SIA “Gren Latvija”, Integrētās vadības sistēmas vadītājaŠis būs stāsts par mūsu pandēmijas laiku – par to kā sadarbojoties mēs esam meklējuši un atraduši savu līdzsvaru, kas dod mums ENERĢIJU izturēt šo sarežģīto laiku. Jaunās normalitātes virsuzdevums ir pasargāt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, nosargājot darbiniekus no saslimšanas un izdegšanas. Mūsu risinājums ir līdzvarā - strikto noteikumu un ierobežojumu svaru kausam pretī liekot pamatīgu devu ar pozitīvajām emocijām, rūpēm par veselību un drošības sajūtu.
Dagnis Garais
SIA ““Ventspils naftas” terminals”, procesu drošības inženierisKo SIA ««Ventspils nafta » termināls » darīja , gaidot COVID 19 ienākšanu Latvijā un Ventspilī. Kā tika transformēta darba vide, ar kādiem riskiem saskārāmies un ko mēs ieguvām. Kā JAUNIE LAIKI mums deva JAUNAS IESPĒJAS.
Tālis Juhna
Rīgas Tehniskā universitāte, zinātņu prorektors"Projekta ietvaros vadošie Latvijas zinātnieki un inženieri no 9 vadošajām Latvijas universitātēm un zinātniskajiem institūtiem izstrādāja progresīvus risinājumus COVID-19 seku mazināšanai, kas ir pielietojami veselības aprūpes un citās augsta riska zonās, piemēram., sabiedriskajā transportā. Mērķis ir uzlabot pakalpojumu noturību un kvalitāti veselības aprūpes zonās COVID-19 un citu infekcijas slimību laikā, uzlabojot un attīstot uzticamas tehnoloģijas un koncepcijas."
Madlen Mäe
Igaunijas Valsts darba inspekcija, projekta Darba dzīves sistēmas vadītājaSavā prezentācijā runāšu par cerībām un sapņiem, kas rosināja jaunās Darba dzīves informācijas sistēmas (TEIS) izstrādi. Papildus sniegšu īsu pārskatu par jau esošajiem pakalpojumiem un to, kā tie atbalsta Igaunijas Darba inspekcijas darbu, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā.
Zoltan Vadkerti
Platforma “The Worklife Hub”, WorkLife HUB līdzdibinātājs un izpilddirektors, darba vietas konsultācijas, pētniecība, apmācībaIepazīstinās ar dažādiem faktoriem, kas nosaka mūsu garīgo veselību, un kādi ir vēl 5 faktori nosaka mūsu garīgo veselību, kuras ir pievienojušās pandēmijas dēļ. Prezentācijā tiks iekļauti praktiski padomi par pašaprūpi, stresa pārvaldību un darba un privātās dzīves robežu pārvaldību. Zoltans iepazīstinās ar vairāku organizāciju piemēriem, ar kuriem viņš ir strādājis gadu gaitā un kas izveidoja veiksmīgas darbinieku labklājības un darba un privātās dzīves līdzsvara programmas. Kur mēs ejam? Kāda nākotne mūs sagaida? Viņš mēģinās iezīmēt pārliecinošu priekšstatu par mūsu nākotni, kurā organizācijas aizstāv darbinieku labklājības iniciatīvas.
Artūrs Bernovskis
Platforma “EFECTIO”, vadītājsDarbinieku labbūtība ir nozīmīgs faktors labvēlīgas uzņēmuma kultūras veidošanā. Darbinieku privātās dzīves-darba balanss ir cieši saistīts ar labbūtību tāpēc ar vien vairāk uznēmumu vadība sāk domāt par šiem būtiskajiem darba vides jautājumiem. Esošie attālinātie darba apstākļi vēl vairāk izgaismoja nepieciešamību steidzami iesaistīties šo jautājumu risināšanā. Ar tehnoloģiskajiem spēliskošanas risinājumiem ir iespēja ne tikai nodrošināt risinājumu, bet arī motivēt darbiniekus aktīvi iesaistīties labbūtības aktivitātēs.
Marko Lepik
Apzīnības koučs, kurš praktizē SIY un Genos emocionālās inteleģences sistēmas2020. gads bija pārsteigums ikvienam. Darba vide ļoti īsā laikā ir piedzīvojusi nepieredzētu pārmaiņu līmeni. Kā cilvēki mēs tiecamies pēc patīkamā un darām visu iespējamo, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem. Kā būtu, ja mēs mainītu savu skatījumu par pēdējo? Kā ir ar jaunām attiecībām ar stresu un neveiksmēm? Mēs apskatīsim emocionālās inteliģences un apzinātības neirozinātnes pamatus, lai uzzinātu par spēcīgu stratēģiju mūsu garīgās noturības un veiklības attīstīšanai, kad viss mainās.
Evija van der Beek
Supervizors, līderības un labbūtības koucš• Kas īstenībā ir labbūtība (wellbeing) - emocionālā, sociālā, digitālā un kamdēļ tieši šobrīd tas tik svarīgi;
• Ko darīt, lai neskaidros apstākļos saglabātu līdzsvaru;
• Konkrētas ikdienā izmantojamas metodes savas labbūtības veicināšanai.